Saskaņā ar novērojumiem vairāk nekā 6000 meklētājprogrammu lietotāju katru mēnesi interesē atšķirības starp artrozi un artrītu. No pirmā acu uzmetiena slimības ir līdzīgas: abos gadījumos rodas sāpīgi locītavu bojājumi. Tomēr neziņa par šīs pašas sakāves galvenajām atšķirībām ir īsts slazds, kas izraisa neatgriezeniskas komplikācijas. Šo slimību raksturs ir atšķirīgs, kas nozīmē, ka ārstēšana un profilakse atšķirsies viens no otra. Apskatīsim katru no tiem pēc iespējas detalizētāk un atradīsim visas līdzības un atšķirības.
Kas ir artrīts?
Pirms tiek galā ar slimības cēloņiem un simptomiem, ir vērts pieminēt skaitļus. Artrīts ir slimība ar vairāk nekā 200 šķirnēm, kas izpaužas dažādos veidos. Atšķirībā no artrozes, kas par sevi runā līdz ar vecumdienu iestāšanos, artrīts parādās jau 25–40 gadus vecs. Saskaņā ar PVO datiem vairāk nekā 19% invaliditātes gadījumu bija tā komplikāciju rezultāts.
Artrīts ir iekaisuma locītavu slimība, kas rodas novājinātu imūnprocesu vai smagu infekciju (zarnu vai uroģenitālā) rezultātā. Vielmaiņas traucējumi, stress, hipotermija bieži kļūst par iekaisuma attīstības cēloni.
Galvenie slimības simptomi ir drudzis bojājuma centrā, apsārtums, pietūkums un pietūkums. Turklāt pacientam var būt vispārēja hipertermija, spēka zudums, konjunktivīts, sāpīga urinēšana.
Artrīts sākas ar sāpēm locītavās, bet progresējošā formā tas ietekmē sirdi, aknas, nieres, acis utt. Bieži slimība norit neskaidrā asimptomātiskā formā, taču tās pirmās izpausmes ir standarta:
- asas sāpes, kas rodas gan kustībā, gan pilnīgas atpūtas stāvoklī;
- pastāvīga vai periodiska tūska, kas rodas bojājuma vietā;
- sāpīgā locītava ir "vētraina", un to var noteikt ar pieskārienu;
- sāpes un kustību stīvums raizējas agrā rīta stundā (4–5).
Uzlabots artrīts var attīstīties artrozē, un tas būs pavisam cits stāsts.
Kas ir artroze?
Saskaņā ar PVO novērojumiem 70% gadījumu šī slimība rodas cilvēkiem, kas vecāki par 64 gadiem. Osteoartrītu sauc par "pianistu un sportistu" slimību, jo tieši šī kategorija ir pakļauta stresam uz plaukstas locītavām, ceļgaliem, potītēm.
Artroze ir slimība, kas provocē locītavu audu deformāciju līdz pilnīgai iznīcināšanai. Tas attīstās locītavu šķidruma daudzuma samazināšanās un asinsrites traucējumu dēļ. Skartajā locītavu skrimšļā uzturs tiek traucēts, kā dēļ tas "izžūst" un "nolietojas".
Savienojuma galvenais uzdevums ir neļaut blakus esošajiem kauliem viens otram pieskarties. Tas dod cilvēkam iespēju brīvi un nesāpīgi pārvietoties. Dehidrēta locītavu skrimšļi tiek lēnām, bet droši iznīcināti, kas noved pie tiem pašiem kaulu kontaktiem. Jo vairāk slimība progresē, jo vairāk cilvēks izjūt sāpes un kustību stīvumu līdz pat invaliditātei.
Pirmajiem deformācijas simptomiem ir savas īpašības:
- locītavas stīvums pēc ilga atpūtas, atkāpjoties ar kustību;
- truli klikšķi, slīpēšana un kraukšķēšana;
- sāpīgas sajūtas staigājot un fiziski piepūles.
Ar artrozi tiek skartas tikai locītavas, neietekmējot citus orgānus. Iekaisuma procesi šajā gadījumā nav.
Slimību salīdzinājums blakus
Lai precīzi saprastu, kā artrīts atšķiras no artrozes, ir vērts vilkt paralēli starp galvenajām atšķirībām, apkopojot iepriekš minēto:
- Sāpes. Tas pavada gan pirmo, gan otro slimību, bet tā izpausme ir atšķirīga. Ar artrozi sāpes parādās tikai kustības un spēka slodzes laikā, un tās bieži ir vieglas. Šī iemesla dēļ persona nezina par nopietnām patoloģijām un nesāk savlaicīgu ārstēšanu. Tomēr ar katru nākamo posmu sāpes kļūst intensīvākas un sāk traucēt pat miera stāvoklī.
Kas attiecas uz artrītu, šeit tas ne vienmēr ir atkarīgs no fiziskās aktivitātes un tiek izvadīts tikai ar pretsāpju līdzekļiem. Slimību raksturo sāpes, kas rodas agrā rīta stundā.
- Crunch. Kraukšķināšana un malšana ne vienmēr rada bažas. Tomēr ar artrozi tai ir savdabīga, rupjāka un sausāka skaņa, kas palielinās ar katru nākamo posmu. Tas kļūst par iznīcinātā skrimšļa slāņa signālu un kaulu berzes sākumu. Artrīta gadījumā slīpēšana nav izplatīta parādība.
- Deformācija. Ar artrozi locītava tiek deformēta, var rasties arī iekaisuma procesi. Ar artrītu parādās roņi, parādās tūska, apsārtums un hipertermija, bet deformācija notiek tikai tad, ja viena slimība ir ieplūdusi citā.
- Nekustīgums. Ar artrozi skartā locītava kļūst stīva.
- Vecuma slieksnis. Artrīts var attīstīties pat bērniem, tomēr saskaņā ar statistiku pacientu vidējais vecums ir 25-40 gadi. Artroze tiek uzskatīta par "vecuma" slimību un ir dabiskas novecošanās rezultāts. Riska grupā ietilpst arī cilvēki, kuru dzīve ir saistīta ar stresu locītavās.
- Simptomu attīstība. Artrīta simptomi liek sevi sajust jau sākotnējā iekaisuma stadijā. Otrā slimība attīstās lēni un asimptomātiski, tāpēc tā maldina pacientu, neradot pamatu bažām.
Kā ārstē artrītu?
Slimība jau pirmajā posmā liek sevi sajust akūti, tāpēc vairumā gadījumu to ārstē savlaicīgi. Ja diagnozes laikā netiek atklāti iekšējo orgānu bojājumi, atveseļošanās notiek gludi. Slimības ārstēšanas kursu veic ar pretiekaisuma un imunitāti stiprinošu zāļu, kā arī antibiotiku palīdzību. Ja situācija darbojas, tā tiek atkārtota līdz pilnīgai atveseļošanai.
Atveseļošanās notiek kompleksi, tāpēc pacientam tiek noteikti īpaši terapeitiskie vingrinājumi, diēta un slikto ieradumu noraidīšana. Šajā periodā tiek izslēgtas jebkādas jaudas slodzes.
Ja artrīts ir hronisks, reimatoīds, to nevar pilnībā izārstēt. Pagaidu uzlabošanai tiek izmantoti spēcīgi medikamenti - citostatiķi, kortikosteroīdi. Mūsdienās medicīna ļauj sasniegt ilgstošu remisiju šajā slimībā, izvairoties no hormonālo līdzekļu pārpilnības. Tomēr, lai novērstu šādu notikumu attīstību, jums nevajadzētu pašārstēties un atlikt ārsta apmeklējumu.
Kā ārstē artrozi?
Artrozes ārstēšanas efektivitāte ir atkarīga no slimības stadijas: jo agrāk tā tiek atklāta, jo ātrāk cilvēks atveseļosies. Svarīga loma ir arī pacienta vecumam. Kā terapeitisku pasākumu pacientam tiek piešķirts regulēt skartās locītavas slodzi, zāles aknām.
Slimība, kas ieguvusi hronisku formu, galīgi neatkāpjas, tomēr mūsdienu medicīna spēj kompetenti kontrolēt slimību, novēršot locītavas turpmāku deformāciju. Novārtā atstātajā formā, kad to nevar atjaunot, viņi izmanto mākslīgo endoprotezēšanu.
Neatkarīgi no abām uzskatītajām slimībām, ar kurām cilvēks saskaras, ārstēšanai jābūt kompetentai un savlaicīgai. Ja rodas mazākās aizdomas par slimību, meklējiet padomu pieredzējušam speciālistam, jo zaudētais laiks uz visiem laikiem zaudē veselību. Lai saņemtu kvalificēta ortopēdiskā traumatologa palīdzību, sazinieties ar klīniku.